Aptuveni pirms gada tirdzniecībā parādījās HTC Tattoo Android viedtālrunis. Pēc tā specifikācijām uzreiz bija skaidrs kādiem nolūkiem tas ražots. Tattoo var uzskatīt par pirmo (HTC) budžeta Android tālruni (cenā zem 150 latiem). Šāds gājiens no HTC puses bija saprotams, jo kompānija bija izlaidusi tādus telefonus kā HTC Magic un Hero, kas bija gan spēcīgākas, gan dārgākas ierīces. Bija vajadzīgs lēts telefons, lai pie sava Androida tiek pēc iespējas vairāk cilvēku. Tālāk vēsturē ierakstīti tādi produkti kā Nexus One, HTC Legend un HTC Desire. Atkal, tās ir high-end un augstākās cenu kategorijas ierīces un zinot vēsturi, bija visnotaļ skaidrs, ka HTC gatavo vēl kādu plašākām tautas masām paredzētu produktu. Un tā arī notika – šī gada maija beigās HTC prezentē HTC Wildfire.

Ja es rakstu, ka HTC Wildfire ir HTC Tattoo lietas turpinātājs, tad tieši vietā būtu parādīt kādas ir šo abu telefonu būtiskāko tehnisko parametru atšķirības:

Kā redzam no salīdzinošās tabulas, tad HTC ir uzlabots Tattoo, jo tam ir mazliet vairāk atmiņas, labāka kamera, ietilpīgāka baterija un jaunāka Android OS versija. HTC Wildfire ir lielāks 3.2 collu (gluži kā HTC Legend) ekrāns, taču tam ir tāda pat čābīgā izšķirtspēja kā HTC Tattoo, kas arī izrādīsies lielākais šī telefona mīnuss. Bet par to visu plašāk turpinājumā..

HTC Wildfire

“Vaiii, kāds maziņš HTC Desire”

Izņemot telefonu no iepakojuma un apskatot to, pirmās domas bija: “Vaiii, kāds maziņš HTC Desire!!!” Un tiešām, Wildfire izskatās pēc izmēros samazināta Desire. Tādas pat krāsas un dizaina risinājumi. Man uz testiem bija brūnais modelis, bet Wildfire var dabūt arī melnā, baltā un sarkanā krāsā. Tomēr labāk apskatot telefonu, var atrast arī būtiskas atšķirības no Desire. Piemēram, navigācijas taustiņi. HTC Desire gadījumā tās ir mehāniskas pogas, bet uz Wildfire pogas ir izvietotas uz skārienjūtīgās virsmas ekrāna apakšā. Hmm, kur gan tas ir redzēts? Ak, jā, Nexus One. Fiziska ir palikusi vien optiskā-touchpad-pogas štelle, ko mēs varam atrast arī uz Legend un Desire telefoniem. Šī poga ir atsevišķs stāsts un es nezinu vai vispār ir daudz cilvēku, kas to izmanto, jo visu tak ar ar pirkstu sabakstīt uz ekrāna. Es ilgi domāju kas lietošanā ir ērtāk: skārienjūtīgas vai fiziskas pogas un tā arī neko neizdomāju. Katrs pierod pie sava telefona un es nesūdzos par uz Desire atrodamajām fiziskajām podziņām. Varbūt skārienjūtīgās ir mazliet neērtākas, jo vieglāk “nošaut greizi” un nospiest blakus esošu pogu.

HTC Wildfire

Tāda sajūta, ka HTC rūpnīcās no citu telefonu modeļu ražošanas pāri palikušās detaļas ir saķibinātas kopā un, lūk, mums ir jauns produkts – HTC Wildfire. Internetos esmu lasījis arī daiļrunīgākus tekstus. Piemēram, to, ka mazulis HTC Wildfire ir Desire un Nexus One karstas mīlas auglis. Un aptuveni tā arī ir.

Pogas podziņas

Mazliet vēl par vizuālo. Kā jau minēju, šis telefons vizuāli ļoti atgādina Desire un aptuveni tāpat (tikai īsāks) jūtas arī rokā un tas ir kompliments, jo Desire rada tādu stingrības iespaidu. Nekas nekur neļurkājas, nečīkst un negrab. Telefona kreisajā pusē ir skaļuma regulators, kas šoreiz nez kāpēc ir nevis korpusa krāsā (kā Desire), bet spīdīgi sudrabains un “lec acīs”, kā arī microUSB pieslēgvieta datu pārraidei un ierīces lādēšanai. Labajā pusē nav nevienas pogas un fotokameras slēdzis ir tā optiskā-touchpad-pogas štelle, kas meklējama zem ekrāna. Telefona aizmugurē atrodam kameru (tā ir mazliet “iegremdēta” korpusā), zibspuldzi un skaļruņa spraugu. Ierīces augšpusē izvietots 3.5mm audio spraudnis (Wildfire ir FM radio), ieslēgšanas/izslēgšanas/bloķēšanas poga un sprauga kurā nolauzt nagu mēģinot “atplēst” telefona aizmugurējo vāciņu. Pie tam, interesanti, ka telefona aizmugurējais vāciņš ir arī daļa no tā priekšas. Respektīvi, telefons ieguļas tajā tumšās plastmasas izliekumā. Feins risinājums. Internetos lasīju, ka cilvēki sūdzās par griezuma kvalitāti, jo ir kaut kādas greizas šķirbas starp telefona daļām, taču manis apskatītajam telefonam to nenovēroju.

Citās ziņās

HTC Wildfire tehniski ir ļoti labi aprīkots. Nav nekādu ārpuszemes tehnoloģiju, bet tajā ir iestrādāts faktiski viss, ko mēs vēlamies redzēt mūsdienīgā viedtālrunī. Zvanamies GSM 850/900/1800/1900 tīklos, datus pārraidam HSDPA (900/2100) tīklos. Ir multi-touch iespēja, akselerometrs. Prot izslēgt ekrānu, kad pieliekam telefonu pie auss, lai runātos. Apmet otrādi, lai apklusinātu ienākošo zvanu vai pakustini, lai klusinātu to. Ir 3.5 mm audio pieslēgvieta, kas ir labi, jo telefonam ir FM radio uztvērējs un iespēja ievietot microSD atmiņas kartes (līdz 32Gb) ļauj telefonu izmantot kā mūzikas atskaņotāju. Protams 802.11 b/g WiFi tīkli telefonam ir saprotami. Ir GPS (A-GPS) uztvērējs un digitālais kompass.

Ekrāns ir atsevišķs stāsts

Telefons starp līdzīgiem ne ar ko īpašu neizceļas un tāpēc jo īpaši gribas parunāt par tā ekrānu, kas faktiski ir vienīgā nianse, kas prasīties prasās tikt aprunāta. Tiesa, prātā nāk ne pārāk labas lietas. Wildfire aprīkots ar 3.2 collu skārienjūtīgo ekrānu, kas izmēros ir tāds pats kā Legend. Ja Tattoo tika uzstādīts rezistīvais skārienjūtīgais ekrāns, tad Wildfire aprīkots ar daudz labāku kapacitīvo ekrānu un to var just. Klikšķi beidzot reģistrējas kā nākas un Android (+ Sense UI) saskarne ir gana komplicēta un smalkām detaļām pārpilna, lai tas būtu svarīgi. Tomēr vislielākā vilšanās ir ekrāna izšķirtspēja, kas palikusi Tattoo līmenī – 240×320 pikseļi. Un es jums pastāstīšu kāpēc tas ir ļoti slikti. Pirmkārt, tas attēlu padara “graudainu” un pat atbaidošu, ja esi redzējis kā Android izskatās uz kvalitatīviem ekrāniem ar atbilstošu izšķirtspēju. Un, nē, tā nav lieta ar ko var sadzīvot. Tas ir tāpat kā skatīties filmu skrīnera kvalitātē. Tu zini (saproti), ka filma ir lieliska, bet tā attēla kvalitāte ir tāda, ka gribas izdzert pudeli etiķa esences, ieskriet ar galvu sienā un nolekt no 9 stāva. Tomēr, atskaitot attēla kvalitāti, ir vēl kāda būtiska problēma ar šiem mazas izšķirtspējas ekrāniem – šādiem telefoniem ir pieejamas mazāk aplikācijas. Tieši tā, būs programmas, ko tu neredzēsi Wildfire Android Market, kaut tās darbojas uz telefoniem ar labākiem ekrāniem. Lūk, viens no uzskatāmiem piemēriem kāpēc Android fragmentācija ir aktuāla problēma nevis tukšas runas. Wildfire ekrāns Saules gaismā neuzvedas diez ko labi, jo tas ļoti briesmīgi atstarojas un saskatīt kaut ko var tikai tad, ja radi ēnu pār to. Visu šo palagu apkopojot teikšu tā – Android un Sense UI nav pelnījuši tik sliktu ekrānu!

Android 2.1

Apskatot dažādus Android tālruņus, man nepatīk atkārtoties un rakstīt par pašu operētājsistēmu. Jo nav jau atšķirību vienas versijas ietvaros. HTC Wildfire ir aprīkots ar Android 2.1 un HTC Sense UI lietotāja saskarni un šāda kombinācija atrodama arī uz HTC Desire un HTC Legend telefoniem. Tādējādi pa lielam visas Android iespējas ir iespējams izbaudīt uz Wildfire. Es gan pamanīju, ka mazajam telefonam nav pieejami Live Wallpaper, bet pie šāda procesora labāk nevajag.

Telefons darbībā

Man patika telefona forma/izmēri un svars. Wildfire (118g) ir mazliet smagāks par Tattoo (113g) un to ir ērti turēt rokā. Personīgi man Desire šķiet pārāk liels (ekrāns liekas pārāk augsts), tāpēc bija patīkami kaut uz brīdi pārslēgties uz Wildfire izmēru ierīci. Īsti vairāk patīkamo es arī nevarēju atrast. Telefonā iestrādātais procesors ir pārāk vārgs, lai spētu nodrošināt izcilu ātrdarbību. Un, lai arī pamata sistēma (zvanīšana, ziņu apmaiņa un klejošana pa izvēlnēm) darbojas labi un bez liekas aizķeršanās, tomēr problēmas sākas multimediju sektorā.

Galerijas aplikācija ir ļoti lēnīga un attēlus ver vaļā krietni apdomājoties. Iespējams pie vainas tas, ka katru reizi atverot galeriju (vai tikai attēlu), telefons cenšas noindeksēt visas fotogrāfijas un pilnas atmiņas kartes gadījumā tas ir visai ilgs (jūtams) process.

Video spēlēšana (telefons atbalsta 3GP un MP4 video attēlošanu līdz QVGA izšķirtspējai) ir praktiski nelietojama un ar iebūvēto kameru neko jēdzīgu arī neuzfilmēsi, tik vien kā 352×288 pikseļu izšķirtspējas filmiņas ar visai skumju kadru skaitu sekundē. 5 megapikseļu kamera spēj uzņemt attēlus ar maksimālo izšķirtspēju 2592×1936 pikseļi, bet to kvalitāte nav diez ko laba – attēli liekas patumši. Pluss – ir autofokuss un vienas diodes zibspuldze, kas, lai arī nav perfekta, tomēr dod iespēju bildēt tumšos apstākļos. Bet atkal, HTC nekad nav izcēlušies ar labām kamerām, tās vienmēr ir bijušas “normālas”.

Tīmekļa pārlūks ir tāds pats kā citos Android 2.1 telefonos, taču pārlūkot tīmekļa lapas traucē divas lietas. Var just, ka tās tiek ielādētas krietni lēnāk nekā, piemēram, Desire to spēj. Un arī uz Wildfire ekrāna ir visai nepatīkami aplūkot smalkas detaļas.

Telefona specifikācijā labas lietas sarakstītas par baterijas darbības laiku. Wildfire iekļautā 1300mAh Li-ion baterija spēj nodrošināt darbību līdz 690h (3G) gaidīšanas režīmā un 8h 10min sarunas režīmā un tas ir daudz šāda tipa telefoniem. Praksē tās sanāk divas, knapi trīs dienas pie viduvējas telefona lietošanas (sinhronizācija atslēgta). Sajūtu ziņā Wildfire “tur” ilgāk par Desire, bet tas ir saprotams. Ekrāns noteikti ir mazāk energo-rijīgs un arī citi tehniskie parametri ir pieticīgāki.

Pēcvārds

HTC Wildfire, manuprāt, ir telefons, kas neizceļas ne ar ko. Tas nav ātrākais un jaudīgākais telefons. Tas nav vizuāli skaistākais telefons. Tas nav mazākais telefons un pieticīgi piekāpjas skaļi kliedzošajam Sony Ericsson Xperia X10 Mini pasaulē mazākajam Android telefonam (kas par to, ka izcili nelietojamajam). Nepārprotiet, tas nav slikts telefons. Tehniski tas ir labi aprīkots, taču nevienā jomā tas īsti nav spožs.

Wildfire ir tāds mazs “brūns” telefoniņš, ko neviens pat nepamanītu, ja vien tas nebūtu aprīkots ar tik sliktu ekrānu. Es tiešām nevēlos speciāli rakstīt negatīvas lietas par šo telefonu tomēr man grauž, ka tik lielisku operētājsistēmu jāskata caur tik sliktu ekrānu. Tas rada jau raksta sākumā pieminētās Android fragmentācijas problēmas un gluži vienkārši neļauj izbaudīt Android OS pilnībā. Jā, protams, šāda ierīce labi iederas HTC produktu klāstā un smuki izskatās dažādās atskaitēs uz HTC vadības galda, tomēr no lietotāja viedokļa viss ir daudz skumjāk. Es būtu gatavs lietot mazāk jaudīgu telefonu, bet neaiztieciet ekrānu. Jo mūsdienu skārienjūtīgajiem telefoniem ekrāns tas ir viss.

Kaut kur lasīju, ka HTC Wildfire varētu būt kā laba ēsma ar ko pievilināt cilvēkus uz Android pasauli. Varbūt šajā pieņēmumā ir daļa patiesības, taču es vairāk bažījos par to, ka neveiksmīgais ekrāns atbaidīs vairāk cilvēkus nekā Android OS spēs piesaistīt.

- ekrāns
- lēndarbīgs, kad jāķeras pie multimedijiem
- kamera, īpaši video uzņemšana/spēlēšana

+ cena (~170Ls)
+ Android OS (2.1)

http://www.htc.com/www/product/wildfire/overview.html

Apskati arī šos ierakstus:

• HTC jaunumi: HTC Flyer planšetdators, telefoni Chacha, Salsa, Desire S un Wildfire S
• HTC Wildfire – uzlabotais Tattoo
• Desire Z un Desire HD – tehnoloģiju fana visiekārojamākie gabaliņi
• Aplikāciju izstrādātājiem – Android SDK USB Windows draiveris HTC Wildfire ierīcei
• HTC iepazīstina tuvāk ar Desire HD

Saistītās tēmas: HTC • HTC Wildfire