Saņēmu testēšanai HTC Wildfire, zinot jau daudzos testus, kurus aprakstījuši autori gan Latvijā, gan ārpus domāju, ka neko jaunu nepateikšu lietojamības sakarā, tāpēc koncentrējos uz lietām, kas mani pašu interesēja visvairāk. Ievadam – HTC Wildfire ir tā pati Qualcomm platforma, kas visiem citiem HTC modeļiem tikai ar nedaudz mazākiem veiktspējas parametriem. Cilvēki šo tālruni uzskata, kā apgraizītu Desire, jo pēc izskata tie ir līdzīgi. Bet tas nav gluži tā, precīzāk ir skatīties uz to kā nedaudz apgraizītu Legend. Respektīvi, Wildfire ir Legend ar sliktāku displeju un nedaudz (pavisam nedaudz ) lēnāku procesoru un bez grafiskā procesora(GPU).  Tā kā man nebija Legend ko nolikt blakus, tad nu salīdzinošie testi vairāk vai mazāk notiks ar Desire.

HTC Wildfire

Sajūsma par telefonu noplaka pēc displeja aplūkošanas, diemžēl (te man jāpiekrīt visiem citiem testētājiem) 3,2” displejs kuram izšķirtspēja ir tikai 320×240 pikseļi ir nedaudz slikti(pikseļa izmērs ir tuvs 17” galda monitora pikseļa izmēram) , tas protams netraucē, ja savā mūžā neesat redzējuši citus tālruņu displejus, bet ja esat … tad nepamet sajūta ka skatāmies uz kaut kādu klucīšu kopumu, kas veido kaut kādu attēlu. Principā ja šim tālrunim tiktu uzstādīts nākošā soļa izšķirtspējas displejs (320x480pix), tas būtu labākais no pieejamākajiem(lētajiem) Android tālruņiem, bet ir skaidrs, ka tad tas konkurētu ar Legend un HTC to droši vien nevēlas. Dēļ displeja zemās izšķirtspējas varētu būt arī problēmas ar dažu programmu lietojamību, kā arī lietojot interneta pārlūku ielādētā lapa ir jāpalielina, lai varētu salasīt tekstu, jo mazāks teksts dēl pikseļu lielā izmērā tiek attēlots nesalasāmi. Zemāk fotogrāfijās varat salīdzināt kā viens un tas pats simbols izskatās uz Wildfire un Desire.

HTC Wildfire ekrāna attēls

HTC Desire ekrāna attēls

Zemo displeja izšķirtspēju nedaudz reabilitē tas, ka wildfire ir kapacitatīvais sensoru displejs, tas nozīmē – lai nospiestu kādu ikonu uz displeja nevajag speciālo irbulīti, bet pietiek pieskarties ar pirkstu. Sensoru displejs darbojas ļoti precīzi un tas noteikti palielina lietošanas ērtumu. Tā kā tam nav grafiskā procesora (vai procesora daļas, kas nodalīta grafiskajām lietām, sauciet kā gribat), tad kaut kādas 3D spēlītes uz tā nestrādās, vai arī strādās ļoti lēni – par sarūgtinājumu jaunatnei vai tiem kuriem telefons ir domāts spēlītēm. Joka pēc palaidu 3D testu arī  uz Wildfire, bet nu rezultāti bija nesagaidāmi .

Mani ļoti interesēja, cik ļoti telefona darbību iespaidos procesors – tas ir lēnāks nekā Desire vai Legend, bet cik ? Megahercos 528Mhz pret 1Ghz vai 600Mhz, bet cik jūt lietotājs – samērā nedaudz. Interneta lapas ielādējās un izkārtojas ~ 3-5 sekundes ilgāk nekā Desire, līdzīgi arī ielādējās navigācijas programmas vai atveras lieli dokumenti. Kaut gan ja apskatam rēķināšanas ātrumus tad atšķirības ir iespaidīgākas – izmantojot Speed Pi testu (rēķina Pi skaitli ar daudz zīmēm aiz komata) nosakot, ka jārēķina 10 milj. zīmes aiz komata Desire to vidēji paveic 2500 ms, bet Wildfire 14000 ms, tad nu sanāk, ka skaitļošanas ziņā Wildfire tomēr ir lēnāks ~ 6 reizes, atkal, ko tas izsaka lietotājam – pa lielam neko vienīgi to, ja sadomās laist uz telefona megaskaitlīgos aprēķinus būs jāpagaida nedaudz ilgāk… Tomēr vājākam procesoram ir arī dažas priekšrocības – pirmkārt veicot smagos darbus piemēram, Navigācijas programmatūru lietojot tālrunis nekarst, otrkārt tas tomēr ir nedaudz draudzīgāks enerģijas patērētājs kā jaudīgie procesori.

Lietošanas ērtums – kā jau Android viedtālrunim, ļoti ērts, pie tam HTC Sense lietojamību vēl uzlabo. Nedaudz šaubījos un domāju, kas labāk – sensortaustiņi displeja pamatnē kā Wildfire, vai klasiskās pogas kā Desire. Izlēmu par labu klasiskajām spiedpogām, jo vairākas reizes bija sanācis uzspiest Home taustiņu spiežot programmu izvēlnes pogu, kaut gan no lietošanas ilguma viedokļa sensortaustiņi varētu būt ilgmūžīgāki. Runājot no konektivitātes viedokļa tad tālrunim viss ir – Bluetooth, Wifi, faktiski visas Eiropā  lietotās mobilās frekvences. Arī aprīkojuma ziņā ir visi sensori, kompass, GPS. No lietojuma viedokļa – ērti ka MicroSD karti fiziski nenobloķē akumulators, kā tas ir Desire – Respektīvi SD karti var nomainīt strādājošam tālrunim, kas gan netiek bieži darīts, bet tomēr patīkami.

HTC Wildfire

Korpuss – tālrunis ļoti ērti „guļ” rokā un nav tādas stipri plastmasīgas sajūtas, patīk arī tas ka nav izskaistināts tur visādiem elementiem, tāds vienkāršs darba telefons. Ņemot nost aizmugurējo vāciņu tas nonāk nost ar daļu no priekšpuses – tas manuprāt nav īsti racionāli, ka arī plastmasas aizdares stipri biežu aizmugures vāciņa noņemšanu var neizturēt.

HTC Wildfire

Baterija – 1300mAh baterija, kas mana testa laikā izvilka divas diennaktis, vidēji lietojot 1h navigāciju, visu laiku ieslēgts WiFi, 1h internetu, 30 min skatoties video un klausoties mūziku un protams 1h dzenājot dažādus testu rīkus, runāts pa telefonu gandrīz netika, tikai lai paklausītos skaņas kvalitāti. Pieļauju ka baterija pie vidēji intensīvas lietošanas izvilktu nedaudz ilgāk par diennakti, iespējams pat divas.

Plusi: +neliels, +normāla veiktspēja, +lēts.

Mīnusi: -displeja izšķirtspēja.

Pielietojums – domāju ka šis tālrunis varētu būt pietiekoši ekonomisks biznesa tālrunis, jo dizains ir pietiekoši klasisks, tam ir visas iespējas tikt izmantotam kā korporatīvam tālrunim, tam ir mazākas grafiskās un platformas iespējas, līdz ar to darbinieki neinstalēs kādas nevajadzīgas un iespējams nedrošas spēlītes vai programmas. Jebkurā gadījumā šis tālrunis vairāk ir orientēts uz cilvēkiem kas skatīsies cenas/veiktspējas (price/performance) attiecību, kuriem nav vajadzīgas un nav svarīgas multimediju īpašības, bet svarīgāk ir uzrakstīt e-pastu, ātri paskatīt dokumentu.

Kaut gan es domāju, ka ir vērts sagaidīt HTC Aria viedtālruni, jo vismaz, „uz papīra” izskatās, ka Wildfire trūkumi tam novērsti – respektīvi – displejs ir ar nedaudz augstāku izšķirtspēju. Cenas atšķirība starp modeļiem ASV ir aptuveni 100USD, kā būs Latvijā, redzēsim… Varbūt tomēr nopirkt Legend … jo uz to brīdi cenas tam būs noteikti vēl pieejamākas.